Prieks!
Zanda Borga, Liepājas teātris
Ļoti ceru, ka festivāls kļūs par ikgadēju:), jo vakar mani pārņēma ļoti patīkama sajūta – noskatījos “Rotaļnieku” 5. vidusskolā, pēc tam skrēju uz Mūri, lai redzētu “Uvertīru”. Bija tāds ārkārtīgi liels prieks, ka vienā dienā iespējams noskatīties vairākas izrādes.Sajūta – jā!!! Gandrīz jāskrien, lai kaut ko nenokavētu, jo visu tik ļoti gribas redzēt. Būtu bijis vēl foršāk, ja no rīta skatītos “Vasaras salu”, tad vispār būtu bijušas 3 izrādes, bet, tā kā uz Vasaras salu jau biju Rīgā, tad šoreiz nedevos to noskatīties:)
Noskatoties “Rotaļnieku” un “Uvertīru” es sapratu, ka ārzemju teātri pret bērnu auditoriju izturas pavisam savādāk. Šīs izrādes stilistiski ļoti atšķīrās no tām, kas ir redzamas Latvijas teātros (lielajos, ne neatkarīgajos). Bet redzot, kā bērni izrādes skatījās, sapratu, ka arī viņi saprot, izjūt, iedomājas, izfantazē… Abas bija ļoti interesantas, “Uvertīra” arī ļoti komiska, bet.. nebija kaut kāda māžošanās vai stulbi jociņi.. Šīs izrādes ļoti labi parādija, ka domātas visiem – tās atšķirīgi var skatīties gan bērni, gan pieaugušie.
Par “Uvertīru” vispār – izrāde patika jau sākumā, bet, kad aktieri beigās noņēma parūkas un es ieraudzīju viņu patieso vecumu!!! Visi varētu no viņiem mācīties – tāda enerģija! Viņi spēlēja tā, it kā būtu jaunieši, lai gan lielākajai daļai no aktieriem bija (nu nezinu… ap 50-60), taču izrādes laikā to vispār nevarēja manīt. Enerģija, spēles prieks, rotaļīgums…
Ļoti pārsteidza arī ‘Klase.XX gadsimts”. Bet tādā ziņā, ka ļoti patika visa tā padomju laika estētika.. it kā tas nav mans laiks, bet bija ļoti interesanti. Par šo izrādi gan man grūti izteikties, bet sajūta, ejot mājās, bija ļoti pozitīva. Mana mamma, šķiet, vēlreiz izdzīvoja skolas laiku, jo situācijai šķita atpazīstamākas.
Paldies! Ar katru gadu būs arvien vieglāk – cilvēki atpazīs, pašiem būs pieredze.. Bet es tiešām ceru un no sirds Jums to novēlu – lai pietiek izturības un dullums (šajos laikos it īpaši) un vēlme kaut ko šādu organizēt vēl un vēl!
Anna iekš,
Ejot uz bernu teatra festivala Nomadi deju izradi “Rotalnieks”, lidzi neemu savu 11 meneshus veco meitu un reekinaajos, ka buus jaaiet aaraa, ja vina trokshnos. Liels bija mans parsteigums, bet vel lielaks lepnums, kad mazaa Karliina, acis nenoversusi un ne skanu neizdevusi, noskatiijaas visu stundu garo izradi!
Mani pashu iepriecinaaja aktrishu kustiibu plastika, skanju daudzveidiiba un interesantie, no pavisam parastiem sadzives priekshmetiem uztapinaatie izraades rekviziiti.
Citus mazos skatiitaajus piesaistiija triki ar lidojoshaam olaam un neveiklie izgaajieni.
Bija ari dazas neparastas nianses, ko varetu uztvert kaa divu meitenju tuviibas, fiziskas ciinjas un pat naaves atteelojumu, taas likaas ne iipashi bernishkjiigas, bet kaa teica kaada mana pazinja: “Ko tad tu gaidiji no Niderlandes trupas?”
Link | June 8th, 2010 at %I:%M %p