NoMadI – festivāls, kurā jēgpilni satikties
Baiba Kalna, Izglītība un kultūra, 21.05.2010
Ar busu vai kājām, riteni vai vilcienu, ar klasesbiedriem vai ģimeni brauc skatīties teātri bērniem un jauniešiem – aicina Starptautiskais teātra festivāls bērniem un jauniešiem „NoMadI”, kas no 24. maija līdz 1. jūnijam notiks Liepājā. To organizē radošā apvienība “Nomadi” un Starptautiskā teātra bērniem un jauniešiem asociācija ASSITEJ Latvija, uzsverot, ka šis festivāls ir vieta, kur satikties gados jauniem cilvēkiem ar tiem, kuriem jau ir nopietnāka dzīves pieredze. Satikties, lai kopīgi domātu, sarunātos un mēģinātu izprast jautājumus, kas svarīgi ikvienam neatkarīgi no vecuma.
Festivāla nosaukums nav nejaušs. Nomadi – tātad klejotāji, kas klejo no domas uz domu, no jautājuma uz jautājumu, starp dažādiem izrāžu žanriem un valodām, kā sarunāties. Kā stāsta festivāla radošā direktore Krista Burāne, tāpēc festivāla logo jeb simbols ir kompass, kas rāda pareizo virzienu, lai mēs atrastu viens otru un atrastu cilvēkā cilvēku. Turklāt festivāla nosaukumu var lasīt arī angliski: no mad I – es (mēs) neesmu traks, ticot, ka teātris ir nepieciešams bērniem un jauniešiem, ģimenēm, šodienas Latvijas sabiedrībai, kā vieta, kur jēgpilni satikties, lai sirdīs un domās pēc šīs satikšanās notiktu kaut neliels klikšķis un cilvēki pēc izrādes aizietu mazliet savādāki, gudrāki, atvērtāki, domājošāki.
Ideja par šādu festivālu radošajai apvienībai „Nomadi” radās savas iepriekšējās darbības pieredzes kontekstā. Krista Burāne atzīst: „Mūsu auditorija ir jaunieši, skolu klases, ģimenes, cilvēki, kam ir interesanti būt kopā neatkarīgi no vecuma, un ir redzams, ka kultūras lauks, kas tiek piedāvāts ģimenēm un bērniem, Latvijā ir ļoti ierobežots. Mēs vēlamies lauzt priekšstatu par to, ka izrāde bērniem ir pasākums, kurā skaļi jāsmejas, jāpriecājas, viss ir dzeltenā krāsā, ir baloni, dziesmas, bet vecāki stāv malā un garlaikojas. Mūsuprāt, kultūra nav saistāma ar garlaicību. To, vai būs interesanti, lielā mērā nosaka tēmas izvēle. Mūs interesējošās tēmas, kuras var saukt par filozofiskām, domāju, ir saistošas visiem vecumiem: kas ir cilvēks, kāpēc viņš ir tāds, kāds ir, kādi ir mūsu rīcības motīvi, kas nosaka mūsu attiecības ar pasauli, kā veidojas laime u.tml.”
Festivālā piedalīsies vienpadsmit Latvijas un ārzemju profesionālie teātri ar dažāda žanra izrādēm – būs skatāms dramatiskais, dejas, objektu, zīmējumu, ēnu teātris, jaunais cirks. Visus iestudējumus vieno tas, ka to veidotāji nebaidās skatīties uz bērnu kā uz domājošu un jūtošu cilvēku, ar ko ir interesanti runāt, nevis kuru vajag pamācīt. Viņi cenšas izvairīties no didaktiskas vai ucinošas intonācijas, kā arī no trešās tendences, ko nereti redzam bērnu izrādēs, – priekšstata, ka bērnam nepieciešams kaut kas ļoti skaļš, dinamisks, kam nav jābalstās uz domu, bet var iztikt ar krāsainām bildītēm, kas ātri un skaļi mainās. Nenoliedzami mūsdienu bērni dzīvo ar datorspēlēm, satiekas internetā, bet tas nenozīmē, ka šī forma būtu jāizmanto bez satura. „Mana pieredze rāda, ka tad, kad viss ir ļoti skaļš, domai galvā vienkārši nepietiek vietas,” teic Krista Burāne.
Igauniju festivālā pārstāvēs jaunā cirka trupa „OMAtsirkus” ar horeogrāfes Kajas Kanas veidotu jauniešu izrādi „Aplis”. Tas ir stāsts par cirkus māksliniekiem, kas iestrēguši laikā. Uz kādu no viņu izrādēm atnāk maza meitenīte, kura negrib, lai izrāde beigtos, un no šī brīža sākas cirkus ļaužu mūžīgais ceļojums. No Norvēģijas pie mums viesosies izrāde „Leļļu uznāciens” – jautrs, dīvains, interesants iestudējums bērniem no četru gadu vecuma, uz kuru jāņem līdzi savas rotaļlietas, ko mākslinieki iesaistīs improvizācijas izrādē. Bērni kopā ar aktieriem varēs izspēlēt vistrakākos, smieklīgākos, aizkustinošākos un brīnumainākos stāstus no savu spēļmantiņu dzīves. Kā atzīst Krista Burāne, iestudējums tomēr nepārvēršas haosā, tajā iegulst stāsts un nobeigumā pārņem gaiša, tīra prieka sajūta. Izrādei būs tulkojums latviešu valodā.
Visai ģimenei domāta dāņu muzikālā klaunāde „Uvertīra” – komisks un reizē poētisks stāsts par kāda orķestra dzīvi, kurā ir vieta gan priekiem, gan bēdām, lielai laimei un nopietnai traģēdijai. Neviens nezina, no kurienes ieradušies šā orķestra mūziķi, kuri sola spēlēt no visas sirds. Jauka solās būt arī Nīderlandes deju izrāde „Rotaļnieks”, ko varēs noskatīties gan Liepājā, gan Rīgā Dailes teātra mazajā zālē. Tās sižets vēsta par trim meitenēm, kuras mēģina saprast, kas ir draudzība. Tā kā viņas ir trīs, tad rodas arī savstarpējas nesaprašanās, strīdi, savstarpējas koalīcijas veidojas un brūk. Ar dažu vienkāršu objektu un dejas palīdzību izrāde stāsta par to, kā bērni mācās sadzīvot un kopā radīt. Tiek arī panākta lauku sētas gaisotne, un ikdienas priekšmeti, ko izmanto izrādē, pārvēršas un sāk dzīvot jaunu, neparastu dzīvi.
Latviešu izrādes festivālam izraudzītas ar domu, ka teātris ir vieta, kur cilvēks var būt aktīvs, aktīva ir viņa domāšana, jūtu pasaule un viņš nebaidās kļūt par izrādes dalībnieku, tādējādi izrāde kļūst par sadarbošanos un sarunāšanos. Tāpēc arī festivāla iestudējumu formas ir ļoti dažādas, tās lauž priekšstatu par dramatisko teātri kā dominējošo teātra formu. Programmā redzēsim pagājušajā sezonā par labāko bērnu izrādi atzīto režisora Valtera Sīļa Nacionālā teātra Jaunajā zālē iestudēto „Par mammām”, Daugavpils teātra fantāziju folkloras stilā „Velniņi” Viktora Jansona režijā, Mārtiņa Eihes un Kristas Burānes objektu izrādi „Vasaras sala”, ēnu spēles par pasaules radīšanas tēmu – Santas Didžus „7 dienas. Genesis”, Vara Klausītāja zīmējumu teātri „Pasakas par Ņukucīti” un neatkarīgā teātra „Skatuve” izrādes jauniešiem – „Klase – XX gs.” Valda Lūriņa režijā un Ivara Lūša iestudēto monoizrādi „Miskastes bērns”. Detalizētāka informācija par festivāla izrādēm, to norises laikiem un vietām atrodama www.nomadi.lv. Pirms vai pēc izrādēm paredzēta izrāžu veidotāju tikšanās un sarunas ar skatītājiem, kas varēs pārtapt nelielās radošajās darbnīcās.
Festivāla pēdējās dienās – no 24. līdz 29. maijam – notiks starptautiska radošā darbnīca teātra profesionāļiem, ko vadīs režisori un aktieri no Igaunijas, Norvēģijas, Dānijas un Latvijas un kurā tiks pētīts, vai teātrī bērrniem un jauniešiem ir aizliegtās tēmas. Krista Burāne par radošās darbnīcas ieceri stāsta: „Pasaulē, kurā dzīvojam, ir ļoti daudz vardarbības. TV katru dienu redzam vardarbību, nāvi, zinām, ka cilvēki ir nežēlīgi cits pret citu, skolās bērni ņirgājas viens par otru. Par šīm tēmām ar bērnu nevar runāt pamācošā tonī, ka tā darīt nav labi, jo tas viņam neko nenozīmē. Bērns redz, ka tas notiek un to dara pieaugušie, un, iespējams, grib izrunāties, mēģina saprast, kāpēc tā notiek. Varbūt mēs, pieaugušie, neesam šādai sarunai gatavi un nezinām, kā to darīt. Tāpēc māksla un teātris ir vieta, kur šīs smagās tēmas risināt. Ceram, ka radošiem cilvēkiem satiekoties, dzims idejas par dažādiem veidiem, kā to darīt, par tēmām un iespējām nākotnes izrādēm, ko īstenot uz nākamo festivālu.”
Radošās darbnīcas iecere saistās ar vienu no festivāla galvenajiem mērķiem – aktualizēt sarunu par bērnu un jauniešu teātra vietu kultūrizglītībā, kas neapšaubāmi ir svarīgi. Krista Burāne uzsver, ka teātris un māksla kopumā ir instruments, ar kuru piedāvāt cilvēkam mācīties domāt, attīstīt domāšanu. „Tas ir pats svarīgākais izglītības aspekts. Kurš gan pēc gadiem atceras algebras formulas, ja vien viņš nestradā šajā nozarē, ķīmijas, bioloģijas u.tml. lietas, ar ko ir pilna skolu programma. Kamēr to skolā mācāmies, mēs savas smadzenes kustinām, tikai kādā virzienā? Man liekas, ir svarīgi, lai mēs tās darbinātu cilvēcības virzienā un lai mūsu domāšana būtu ļoti savērpta ar vērtību izpratni. To var izdarīt caur mākslu un kultūru. Protams, ir būtiski, lai cilvēkam piemistu eksaktā domāšana, bet ja ir tikai eksaktās prasmes un nav izglītībā otras ētiskās, vērtību dimensijas, cilvēks kļūst vienpusīgs un zināmā veidā zaudē savu cilvēcību.” Var piebilst, ka festivāls norisinās laikā, kad noslēgumam tuvojas kārtējais mācību gads, un tā izrādes un pasākumus veiksmīgi var iekļaut mācību gada beigu skolu ekskursiju programmā. Turklāt vienlaicīgi ar festivālu „NoMadI” no 24. līdz 30. maijam Liepājā otro gadu notiks svētki visai ģimenei „Lielmutis Fricis un Lielmute Marta”, kas arī piedāvās daudzveidīgu programmu un gan liepājniekus, gan pilsētas viesus aicinās uz kopīgu dziedāšanu, dancošanu, zīmēšanu, rotaļās iešanu un daudz ko citu.
